Blog
Aug 20

Uzturvielas sievietes (40+) veselībai

Autors: Antra Briede, Ārste, ortomolekulārās terapijas speciāliste. Klīnika “Piramīda 3”.

Sievietēm jau pēc 35 gadu vecuma samazinās sievišķo hormonu līmenis un rodas hormonu līdzsvara traucējumi, bet vidēji 45–55 gadu vecumā sākas jauns dzīves posms –menopauze. Tā kā vairums sieviešu dzīvo 70 gadus un ilgāk, menopauze ilgst vismaz trešdaļu mūža. Hormonu samazināšanās vai disbalanss liek sevi manīt kā karstuma viļņi, svīšana naktīs, miega traucējumi, koncentrācijas spēju un atmiņas pavājināšanās, garastāvokļa svārstības vai gļotādu, arī maksts gļotādas, sausums. Interesanti, ka ar menopauzi saistītas sūdzības ir 70–80% rietumvalstu sieviešu, bet Āzijā – tikai 15–20%. To skaidro ar atšķirīgo diētu.

Daudzos placebo kontrolētos pētījumos ir pierādīts, ka sojas izoflavonoīdu saturošs sojas proteīns (deva virs 50 mg, ne mazāk kā 3–4 mēnešus ilgi) vājāk nekā hormonu terapija, tomēr jūtami samazina karstuma viļņus un ar to saistītos pašsajūtas traucējumus. Līdzīga iedarbība ir arī sarkanajam āboliņam, kura ekstrakts iecienīts Eiropas valstīs. Sojas ekstraktam ir labvēlīga ietekme arī uz kognitīvajām funkcijām (uztveres asumu, atmiņu, domāšanu). Pētījumos ir pierādīta gan operatīvās, gan ilgstošās atmiņas uzlabošanās, gan tā saucamā psihiskā fleksibilitāte – spēja operatīvāk pielāgoties mainīgajai ārējai videi. Lietojot sojas produktus (tofu sieru, sojas pienu), kognitīvās spējas uzlabojas gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī kādā placebo kontrolētā pētījumā, kurā studentiem diētā tika iekļauti sojas produkti (110 mg sojas izoflavonu ne mazāk kā 6 mēnešus), tika novērota pētījuma dalībnieku kognitīvo spēju uzlabošanās. Lai gan vairākos medicīniskos rakstos sojas produktu nozīme rietumvalstu sieviešu uzturā ir noniecināta, tomēr saistībā ar krūts vēža riska samazināšanos nav pārliecinoši pierādīta sojas produktu nozīme. Sojas izoflavoni palīdz menopauzes simptomu mazināšanā, īpaši, ja tos kombinē ar citām būtiskām mikrouzturvielām.

Ir pierādīta arī linsēklās esošo fitoestrogēnu lignānu pozitīvā ietekme uz kognitīvajām funkcijām un emocionālo stāvokli. Kādā pētījumā tika novērota interesanta sakarība – jo lielāks sievietes vecums, jo izteiktāka lignānu pozitīvā ietekme uz emocionālo labsajūtu.

Sojas izoflavoniem ir labvēlīga ietekme uz kaulu minerālu blīvumu un minerālu saturu mugurkaula skriemeļos, kā arī kardiovaskulārā riska faktoriem. Kādā pētījumā tika secināts, ka augstāks sojas izoflavonu līmenis serumā korelē ar zemāku triglicerīdu un augstāku “labā” jeb augsta blīvuma holesterīna līmeni. Pētījumos secināts, ka hormonu aiztājterapijas (HAT) un sojas izoflavonoīda genisteīna labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu un kaulu minerālu blīvumu gūžas kaula kakliņā un muguras skriemeļos ir līdzīga.

Sojas izoflavonu metabolisms un uzsūkšanās norit gan tievajās, gan resnajās zarnās. Zarnu mikrobioms ietekmē izoflavonu uzsūkšanos un tālāko bioloģisko iedarbību. Kādā pētījumā atklāts interesants fakts, ka Āzijas valstu sievietēm, kuras lieto sojas produktus, to metabolītiem ir spēcīgāka “estrogēniem līdzīgā” iedarbība, salīdzinot ar rietumvalstu sievietēm (augstāks ekvola saturs). Šo atšķirību nosaka zarnu baktēriju sastāvs. Tajā pašā laikā Rietumu sievietēm, kas ievēro veģetāru uzturu, sojas metabolītu sastāvs līdzinās Āzijas valstu sievietēm. Vienkāršāk sakot, Āzijas sievietes un mūsu veģetārietes, kas lieto sojas izoflavonus, iespējams, var sagaidīt labvēlīgāku ietekmi uz veselību.

Domājot par savu veselību pēc 40–50 gadu vecuma, jāatceras, ka problēma nav tikai simptomi, ko rada samazinātais hormonu līmenis. Dabiski gausāki kļūst daudzi organisma bioķīmiskie procesi. Piemēram, pavājinās koenzīma Q10 ražošana, un tas ir viens no spēcīgākajiem šūnu antioksidatīvajiem elementiem un viena no izejvielām šūnas enerģijas sintēzei. Q10 koncentrācija sirdī 40 gadu vecumā ir par 30% mazāka nekā 20 gadu vecumā, bet 80 gados vairs tikai 40% no Q10 līmeņa, kāds tas bija 20 gadu vecumā. Dabīgai Q10 sintēzei organismā nepieciešami B grupas vitamīni, C vitamīns un daudzas minerālvielas. Parasti Q10 nepieciešamās izejvielas un mikrouzturvielas uzņemam ar augu valsts uzturu.

Pieaugot vecumam, vājinās imūnsistēmas spējas un paaugstinās audzēju risks, tādēļ pēc 40 gadu vecuma sabalansētai, mikroelementiem un vitamīniem pilnvērtīgai diētai (vairāk veģetārai) ir milzīga nozīme. Tikai viens ābols dienā samazina krūts vēža risku par 18%, salīdzinot ar grupu, kas neapēda vienu ābolu dienā (pētījums, kurā tika iesaistīti 14 000 dalībnieku, tika veikts 11 gadus).

Ir pierādīts, ka samazināts folskābes līmenis rada paaugstinātu krūts vēža risku (pētīts 20 gadus 2000 pacientēm). Folskābes līmenis organismā samazinās, ja uzturā tiek uzņemts pārāk maz B grupas vitamīnu (maz augu valsts produktu, īpaši graudaugu). Arī vairāki medikamenti, tostarp kontraceptīvie līdzekļi, samazina folskābes līmeni organismā. Krūts vēža risku samazina vairākas augu valsts aktīvās vielas, piemēram, linsēklu lignāns (38–60%, salīdzinot ar kontrolgrupu), beta karotīns un likopēns. Kombinācija “karotinoīdi plus omega-3 taukskābes DHS” samazina krūts vēža risku par 48%.

Ja sievietes ķermeņa masa pieaugusi par 25 kg, salīdzinot ar viņas ķermeņa masu 18 gadu vecumā, krūts vēža risks pieaug par 45%. Savukārt, ja menopauzes laikā ķermeņa masa tiek samazināta par 11 kg, risks samazinās par 57%.

Tā kā sievietēm ar krūts vēzi, salīdzinot ar kontroles grupu, atrod paaugstinātus oksidatīvā stresa marķierus, profilaksē liela loma ir antioksidantiem, tostarp C un E vitamīnam, cinkam un selēnam pietiekamā daudzumā.

Sākoties novecošanās procesiem, ieteicams pievērst uzmanību omega-3 un omega-6 taukskābju proporcijai diētā, palielinot omega-3 taukskābju uzņemšanu ar zivīm, zivju un linsēklu eļļu.

Sievietēm pēc 40 gadu vecuma ieteicams diētā pievērst iespējami lielāku uzmanību krustziežu dzimtas augiem, piemēram, brokoļiem, ziedkāpostiem, kale un Briseles kāpostiem. Krustziežu dzimtas augi satur īpaši daudz sēra savienojumu un vairākas aktīvās vielas, kurām pierādīta labvēlīga ietekme uz estrogēnu metabolismu un nomācoša iedarbība uz šūnu proliferāciju. Turklāt augstāks krustziežu dzimtas augu aktīvo vielu saturs asinīs korelē ar augstāku toksisko vielu daudzumu urīnā, tātad varētu teikt, ka brokoļi piedalās toksisko vielu izvadē no organisma.

Veicot noteiktas korekcijas ikdienas ēdienkartē, pārejot no ogļhidrātiem bagāta uztura (maize, cukurs) un piena–gaļas diētas uz vairāk veģetāru diētu un nodrošinot sevi ar ikdienā nepieciešamajām mikrouzturvielām, kuru galvenais avots ir augu valsts produkti, var panākt būtisku veselības uzlabošanos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja organismā jau ir kādi hroniski iekaisīgi procesi vai vielmaiņas traucējumi, piemēram, paaugstināts cukura līmenis, tā sauktā aknu aptaukošanās vai deģeneratīvi locītavu bojājumi. Tomēr jāatceras, ka veselīga diēta šajā gadījumā ir terapeitisks pasākums, tādēļ, pirms veikt diētas korekcijas, nepieciešams konsultēties ar diētas jautājumos zinošu ārstu vai uztura speciālistu.

Citāti:

Sojas izoflavoni palīdz menopauzes simptomu mazināšanā, īpaši, ja tos kombinē ar citām būtiskām mikrouzturvielām.

Ir pierādīta arī linsēklās esošo fitoestrogēnu lignānu pozitīvā ietekme uz kognitīvajām funkcijām un emocionālo stāvokli.