Blog
Apr 05

Vīrieša dzimumorgāni

Vīrieša dzimumsistēmu veido iekšējie un ārējie dzimumorgāni.

Iekšējie dzimumorgāni:

  1. Sēklinieks (testis) – 2
  2. Sēklinieka piedēklis (epididymis) – 2
  3. Sēklvads (ductus deferens) – 2
  4. Sēklas pūslītis (vesicula seminalis) – 2
  5. Sēklas izsviedējvads (ductus ejaculatorius) – 2
  6. Priekšdziedzeris (prostata)
  7. Sīpoliņa dziedzeris (glandulae bulbourethrales) – 2

Ārējie dzimumorgāni:

  1. Sēklinieku maisiņš (scrotum)
  2. Dzimumloceklis (penis)

Iekšējie dzimumorgāni

Sēklinieks

Sēklinieks (testis s. orchis s. didymis) ir galvenais vīrieša dzimumdziedzeris un tas ir pāra orgāns. Sēkliniekā attīstās un nobriest vīrišķās dzimumšūnas – spermatozoīdi. Turklāt sēklinieks izstrādā dzimumhormonus – androgēnus. Viens no androgēniem – testosterons – nosaka sekundārās dzimumpazīmes.

Sēklinieka struktūra

Sēklinieks ir ovālas formas pāra veidojums, kas atrodas sēklinieku maisiņā, sagitālā plaknē. Sēklinieku no ārpuses klāj saistaudu apvalks baltā krāsā (tunica albuginea). Katrs sēklinieks ir iekļauts savā vēderplēves serozajā apvalkā. Pie mugurējās malas saistaudi iespiežas sēkliniekā, izveidojot nepilnīgu starpsienu, ko sauc par sēklinieka videni. No tās atiet daudzas sīkas starpsieniņas (septula testis), kas sadala sēklinieku 200 – 300 daiviņās. Starpsieniņās ir sīkas atverītes, ar kuru palīdzību daiviņas savienojas savā starpā. Daiviņās atrodas izlocītie sēklas kanālīši (tubuli seminiferi contorti). Tajos notiek vīrišķo dzimumšūnu veidošanās jeb spermatoģenēze. Virzienā uz sēklinieka videni kanāliņi iztaisnojas un tos sauc par taisnajiem sēklas kanāliņiem. Videnē kanāliņi savienojas, veidojot sēklinieka tīklojumu (rete testis). No tā atiet sēklinieka izvadiņi (ductuli efferentes testis), kuru skaits ir 12 – 18. Šie izvadiņi ieiet sēklinieka piedēkļa galvā.

Pie sēklinieka piedēkļa mugurējās malas augšējais sēklinieka izvadiņš noliecas uz leju, uzņemot sevī pārējos kanāliņus un izveidojot sēklinieka piedēkļa izvadu – tas ir šaurs un cieši izlocīts kanāliņš, kura garums ir 5 – 8 m. Izlokoties tas aizpilda visu piedēkļa ķermeni un asti, pārejot par sēklas vadu (ductus deferens).

Sēklinieka piedēklis

Sēklinieka piedēklis (epididymis) ir veidots no izlocīta kanāliņa, kas savieno sēklinieku ar sēklvadu. No sēklinieka spermatozoīdi pārvietojas uz sēklinieka piedēkli, kur tie nobriest, un tālāk pārvietojas uz sēklvadiem.

Sēklinieka piedēklis pieaug sēklinieka mugurējai malai. Tam izšķir trīs daļas:

  1. Galva (caput epididymis) – lielākā daļa, vērsta augšup;
  2. Ķermenis (corpus epididymis) – bez izteiktas robežas sēklas piedēkļa galva pāriet ķermenī, kurš aizņem piedēkļa vidusdaļu;
  3. Aste (cauda epididymis) – piedēklis beidzas ar asti, no kura atiet sēklvads (ductus deferens).

Sēklinieka un tā piedēkļa apvalki

Sēkliniekam un sēklinieka piedēklim ir pieci apvalki, kas izveidojušies embrionālajā periodā, tiem noslīdot sēklinieku maisiņā. Virzienā no iekšpuses uz ārpusi tie ir:

  1. Tunica vaginalis testis
  2. Fascia spermatica interna
  3. Musculus cremaster
  4. Fascia cremasterica
  5. Fascia spermatica externa

Sēklvads

Sēklvads (ductus deferens) ir apmēram 50 cm gara muskuļots cauruļveida orgāns ar cietu konstinenci. Tas savieno sēklinieka piedēkļa izvadu ar sēklas pūslīša izvadu. Sēklvads virzās uz augšu un sēklas saites (funiculus spermaticus) sastāvā iziet caur cirkšņa kanālam no tā virspusējās līdz dziļajai atverei, tad ieiet mazajā iegurnī, iet pa mazā iegurņa laterālo sienu, krustojas ar urīnvadu, stiepjas līdz urīnpūšļa mugurējai virsmai – atrodas starp taisno zarnu un urīnpūsli. Te sēklvads izveido paplašinājumu (ampulla ductus deferentis) un savienojas ar sēklas pūslīša izvadkanālu. Kopā abi vadi veido sēklas izsviedējvadu (ductus ejaculatorius), kas atveras urīnizvadkanāla priekšdziedzera daļā.

Sēklvada sieniņa sastāv no sekojošiem slāņiem:

  1. Gļotāda – iekšējais slānis, veido gareniskas krokas, cieši saaug ar muskuļslāni;
  2. Muskuļslānis – vidējais slānis, spēcīgi attīstīts, tāpec sēklvadam ir auklai līdzīga konsistence;
  3. Adventiciālais apvalks – ārējais saistaudu apvalks, kas saaug ar sēklinieka apvalkiem.

Sēklvads iegurnī no vienas puses klāts ar vēderplēvi; tas ir ekstraperitoneāls orgāns. Kopā ar sēklinieka un tā piedēkļa apvalkiem, asinvadiem, nerviem un limfvadiem sēklvads (izņemot iegurņa daļa) izveido sēklas saiti (funiculus spermaticus). Tā stiepjas no sēklinieka piedēkļa astes līdz cirkšņa kanāla iekšējai atverei, to klāj irdenie saistaudi.

Sēklas pūslītis un sēklas izsviedējvads

Sēklas pūslītis (vesicula seminalis) ir pāra papildus dzimumdziedzeris, kas atrodas virs priekšdziedzera un pieguļ urīnpūslim no mugurpuses. Tas ir iegarens, saplacināts maisveida izspīlējums sēklvada sienā. Embrionālā periodā attīstas no sēklvada kā tā izaugums un augot izlokās, apkārt tam apaug saistaudi. Sēklas pūslīši ir vidēji 5 cm gari, 2 cm plati un 1 cm biezi. Vēderplēve sedz daļu no sēklas pūslīša, tātad tas ir ekstraperitoneāls orgāns. Katra sēklas pūslīša izvads savienojas ar sēklvada ampulas beigu daļu un izveido sēklas izsviedējvadu (ductus ejaculatorius) – tas ir 1,5 – 2 cm garš pāra vads, kas iziet cauri prostatai slīpā virzienā un atveras urīnizvadkanālā.

Sēklas pūslīši izstrādā gļotainu, caurspīdīgu, iedzeltenu šķidrumu, kas piejaucas spermai ejakulācijas laikā. Sekrēts ir bagāts ar fruktozi, ko spermatozoīdi izmanto enerģijas ieguvei. Satur arī prostaglandīnus, kas stimulē gludās muskulatūras kontrakcijas vīrieša un sievietes dzimumceļos, tādējādi paātrinot spermatozoīdu pārvietošanos. Šis sekrēts veido spermas šķidrās daļas lielāko daļu – ap 60%.

Sīpoliņa dziedzeris

Sīpoliņa dziedzeri (glandulae bulbourethrales) ir divi zirņa lieluma dziedzeri, kas atrodas starpenes muskuļu masā aiz urīnizvadkanāla membranozās daļas. Katru dziedzeri apņem starpenes dziļais šķērsmuskulis (m. transversus perinei profundus). Sīpoliņa dziedzeris sastāv no atsevišķām daiviņām, kuras saista blīvie saistaudi. Daiviņu kanāliņiem apvienojoties, izveidojas dziedzera kopējais izvads, kas atveras urīnizvadkanāla augšdaļā – sūkļveida ķermeņa daļas sākumā. Dziedzera izvadkanālu apņem urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis. Sīpoliņa dziedzeru izdalītais sekrēts pievienojas spermai un neitralizē urīna paliekas urīnizvadkanālā.

Priekšdziedzeris (prostata)

Priekšdziedzeris (prostata) ir muskuļots blīvas konsistences kastaņveida formas dziedzeris, kas atrodas mazajā iegurnī aiz kaunuma kaula simfīzes. Tas cieši saaug ar urīnpūšļa pamatni un aptver urīnizvadkanāla sākuma daļu. Tam cauri visā garumā vertikālā virzienā iet urīnizvadkanāls, uz kuru atveras visi dziedzera izvad, bet no sāniem dziedzeri šķērso abi sēklas izsviedējvadi.

Priekšdziedzera platums šķērsvirzienā – 4 cm, garums garenvirzienā – 3 cm, biezums – 2 cm, svars – 20 g. Lielums atkarīgs no vecuma: bērniem – neliels, 17 gadu vecumā – pilnvērtīgi attīstījies, veciem cilvēkiem var stipri palielināties.

Izšķir sekojošas priekšdziedzera daļas:

  1. Pamatne (basis prostatae) – vērsta uz augšu, saaugusi ar urīnpūšļa pamatni;
  2. Galotne (apex prostatae) – vērsta uz priekšu un uz leju, saaugusi ar diaphragma urogenitalis;
  3. Priekšpuse (facies anterior);
  4. Mugurpuse (facies posterior) – piekļaujas taisnajai zarnai;
  5. Lejas un sānu daļa (facies inferolateralis).

Priekšdziedzera daivas:

  1. Labā (lobus dexter);
  2. Kreisā (lobus sinister);
  3. Vidējā jeb sašaurinājums (isthmus prostate) – atrodas starp abiem sēklas izsviedējvadiem prostatas mugurējā daļā.

Priekšdziedzeris veidots no dažādiem audiem:

  1. Dziedzeraudiem (substantia glandularis) – atrodas perifērijā; no tiem atiet daudzi vadiņi (ductuli prostatici), kuri atveras urīnizvadkanālā;
  2. Muskuļaudiem (substantia muscularis) – tos veido gludās muskulatūras šūniņas, kas izvietotas iekšpusē gar urīnizvadkanālu; šī muskulatūra piedalās ūrīnpūšļa slēdzējsfinktera veidošanā;
  3. Saistaudu apvalka – klāj prostatu no ārpuses.

Priekšdziedzeris izdala sārmainu sekrētu (satur daudz olbaltumvielas), kas pievienojas spermai un palielina spermatozoīdu dzīvotspēju un aktivitāti. Kā muskuļorgāns – tas funkcionē kā gribai nepakļautais urīnpūšļa sfinkteris, kas kavē urīna izvadīšanu ejakulācijas laikā.

Ārējie dzimumorgāni

Sēklinieku maisiņš

Sēklinieku maisiņš (scrotum) ir pigmentēts ādas un muskuļu maisiņš, kurā atrodas sēklinieki, to piedēkļi, kā arī asinsvadi un nervi. Sēklinieku maisiņa āda ir plāna, krokota, pigmentēta, reti apmatota, satur daudz tauku dziedzeru. Sieniņu veido gludie muskuļi, iekšpusi izklāj vēderplēve. Zem ādas atrodas muskuļains apvalks, kas daļēji saaudzis ar ādu. Apvalkam sasprindzinoties, maisiņa āda sakrokojas. Zem muskuļainā apvalka atrodas sēklinieka cēlējmuskulis, kuru veido vēdera iekšējā slīpā muskuļa šķiedru kūlīši. Šis muskulis karstā laikā atslābst, ļaujot sēkliniekam attālināties no ķermeņa un saglabāt vēsumu, savukārt aukstā laikā muskulis saraujas un pievelk sēkliniekus tuvāk ķermenim, lai tie pārāk neatdzistu. Maisiņa viduslīnijā redzama šuve, kas sadala maisiņu divās izolētās daļās, iekšpusē tai atbilst saistaudu starpsiena

Dzimumloceklis

Pie vīrieša ārējiem dzimumorgāniem pieder dzimumloceklis (penis), kuram izšķir vairākas daļas:

  1. Sakne (radix) – mugurējā daļa, kas piestiprinās pie kaunuma un sēžas kauliem;
  2. Ķermenis (corpus) – vidējā daļa, kas veidota no trim briedumķermeņiem; divi no tiem ir kavernozie ķermeņi (corpora cavernosa penis) – novietoti viens otram blakus un veido dzimumlocekļa pamatu; trešais ir sūkļveida ķermenis (corpus spongiosum penis), kurš atrodas zem briedumķermeņiem un tam cauri visā garumā iet urīnizvadkanāls;
  3. Kakliņš (collum) – starp ķermeni un galviņu;
  4. Galviņa (glans penis) – priekšējā daļa; tajā ieiet briedumķermeņu smailie gali, urīnizvadkanāls un atveras ārējā urīnizvadkanāla atvere vertikālas spraugas veidā.

Ķermenis, kakliņš un galviņa veido dzimumlocekļa kustīgo daļu. No ārpuses to klāj krokota āda, kurā nav attīstīts tauku slānis, āda ir ļoti plāna. Galviņas apvidū āda veido divkāršu gredzenveida kroku – priekšādu (preputium penis), kas daļēji pārklāj galviņu. Starp priekšādu un galviņu veidojas telpa, kurā atrodas dziedzeru izdalītais sekrēts – smegma. Dzimumlocekļa ādā ir daudz jušanas nervgaļu.

Kavernozie ķermeņi ir divi cilindriski veidojumi ar noasinātiem galiem, kuri atrodas viens otram blakus, savukārt dzimumlocekļa saknes apvidū attālinas viens no otra un saaug ar kaunuma kaula un sēžas kaula periostu. Augšējā virsmā starp abiem kavernozajiem ķermeņiem iet gareniska rieva, kurā ir asinsvadi un nervi. Apakšējā virsmā atrodas dziļāka rieva, kurā ieguļ sūkļveida ķermenis. Kavernozajam ķermenim ir poraina uzbūve. No ārpuses tos apņem saistaudu apvalks (tunica albuginea). No šā apvalka uz iekšu atiet saistaudu trabekulas, kuras norobežo nelielas spraugas — kavernas. Trabekulās bez saistaudiem ir arī asinsvadi, kas atveras tieši kavernozajās telpās, tāpēc kavernas var ātri uzpildities ar asinīm erekcijas laikā. No kavernām asinis ieplūst vēnās. Sūkļveida ķermeņa uzbūve ir lidzīga. Tas ir cilindriskas formas nepāra veidojums ar paplašinātiem galiem. Tam cauri iziet urīnizvadkanāla visgarākā daļa. Sūkļveida ķermeņa mugurējais gals saaug ar starpenes muskulatūru un aiz tā atrodas taisnā zarna. Zemglotāda bagāta ar venoziem pinumiem.

Dzimumlocekli fiksējošais aparāts:

  1. saites no simfīzes;
  2. vēdera virspusējās fascijas, kas stiepjas līdz dzimumloceklim.