Blog
Apr 05

Nervu sistēma

Nervu sistēmu (systema nervosum) veido sarežģīts neironu tīkls, kas kopumā nodrošina informācijas pārvadi no galvas un muguras smadzenēm uz visu pārējo ķermeni. Šī sistēma apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību. Nervu sistēma nosaka organisma vienotību un realizē tā saistību ar ārējo vidi – pielāgošanos ārējās vides mainīgajiem apstākļiem.

Nervu sistēmu nosacīti iedala somatiskajā nervu sistēmā (inervē šķērssvītroto muskulatūru, ādu un maņu orgānus) un veģetatīvajā nervu sistēmā (inervē iekšējos orgānus). Abas sistēmas ir savstarpēji cieši saistītas un ietekmē viena otru.

Nervu sistēmu veido divas galvenās daļas: centrālā nervu sistēma (CNS), ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes, un perifērā nervu sistēma (PNS), ko veido veido nervi un gangliji ārpus CNS. Perifērajā nervu sistēmā ietilpst 12 galvas smadzeņu jeb kraniālo nervu pāri un 31 muguras smadzeņu jeb spinālo nervu pāris.

Morfoloģiski nervu sistēmu veido nervu audi, kuras pamatvienība ir nervu šūna, ko sauc par neironu. Neironu ķermeņi veido tā saucamo pelēko vielu, bet neironu izaugumi (aksoni un dendrīti) – balto vielu. Ārpus CNS neironu izaugumu sakopojumi veido nervus. Nervu šūnas nepāriet cita citā, bet savstarpēji komunicē ar sinapšu palīdzību. Sinapse ir vieta, kur impulsi pārslēdzas no viena neirona uz citu.

Nervu sistēmu veido trīs galvenie nervu šūnu tipi: jušanas jeb aferentie neironi, kustību jeb eferentie neironi un asociatīvie nerioni jeb starpneironi.

Jušanas (aferentās) nervu šūnas ar vienu izaugumu uztver ārējās un iekšējās vides kairinājumus perifērijā un ar otra izauguma starpniecību novada impulsus uz centrālo nervu sistēmu. Perifērais izaugums sākas ar receptoru. Jušanas neironu ķermeņi atrodas ārpus CNS – ganglijos. Ganglijs pēc definīcijas ir nervu šūnu ķermeņu sakopojums ārpus centrālās nervu sistēmas.

Kustību (eferentās) nervu šūnas ķermenis atrodas CNS, bet viens not ās izaugumiem (aksons) vada šeit radušos uzbudinājumu uz izpildorgānu – efektoru, piemēram, muksuli vai dziedzeri.

Asociatīvāsnervu šūnas (starpneironi) ir atrodamas CNS starp aferentajām un eferentajām nervu šūnām.

Nervu sistēmas darbības pamatā ir reflekss – organisma atbildes reakcija uz kairinājumu.

Neirons

Neirons ir nervu šūna – nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa (somas) un izaugumiem. Neironu ķermeņu lielums un forma, to izaugumu skaits un garums katrā nervu sistēmas daļā var būt atšķirīgs. Vissarežģītākā struktūra ir galvas smadzeņu lielo pusložu garozas, smadzenīšu un citu CNS daļu nervu šūnām. Visām nerva šūnām kopīga īpatnība ir izaugumi, kas pārvada impulsus pa visu cilvēka ķermeni. Pa dendrītiem impulsi ceļo UZ neirona ķermeni, bet pa aksonu – projām no tā. Aksonus, kas klāti ar apvalku, sauc par nervu šķiedrām. Kontakta vietu starp diviem neironiem, kur impulss no vienas nervu šūnas tiek nodots otrai, sauc par sinapsi. Sinapses kategorizē pēc struktūrām, kuras kontaktējas savā starpā. Visvairāk ir akso-dendrītisku sinapšu (impulss tiek pārvadīts no viena neirona aksona uz cita neirona dendrītu), bet eksistē arī citi varianti, piemēram, akso-aksoniskas, dendro-dendrītiskas, somato-dendrītiskas, dendro-somatiskas un cita veida sinapses. Impulss sinapsē tiek pārnests tikai vienā virzienā.

Neironus, kuru dendrīta galā ir receptori, sauc par receptoriem neironiem, bet tās nervu šūnas, kuru aksons beidzas muskuļos – par motoneironiem. Savukārt nervu šūnas, kas pārvada impulsus no vienas nervu šūnas uz otru, dēvē par starpneironiem. Dažas nervu šūnas galvas smadzenēs, hipotalāmā un citur, izstrādā īpašas signālvielas (neiromediatorus) – tās ir neirosekretorās šūnas.

Atjaunoties daloties nervu šūnas nespēj, tomēr nervu šūnu izaugumi spēj reģenerēties un veidoties jauni izaugumi, taču tas notiek ļoti lēni. Neironi ir ļoti jūtīgi pret skābekļa trūkumu, it sevišķi galvas smadzenu garozas neironi, kas, nesaņemot skābekli, iet bojā jau pēc 5 – 8 minūtēm, tāpēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumi būtiski un agrīni ietekmē tieši neironu darbību.

Nervu šķiedra

Nervu šūnas izaugumu kopā ar apvalku, ko veido neiroglija, sauc par nervu šķiedru. Pēc uzbūves izšķir mielinizētās un nemielinizētās nervu šķiedras. Katras nervu šķiedras centrā ir aksons vai dendrīts. Mielinizētās nervu šķiedrās to aptver mielīna apvalks, kuru veido Švanna šūnu (neiroglijas šūnu veids) membrāna, kas vairākkārtīgi apvijusies apkārt neirona izaugumam. Mielīna apvalks galvenokārt sastāv no olbaltumvielām un lipīdiem. Apvalks apņem izaugumu ar noteiktiem intervāliem, kur to pārtrauc iežmaugas, veidojot vairākus mielīna apvalka segmentus. Pateicoties šiem pārtraukumiem, impulss var tikt pārvadīts ātrāk, jo ”tas lec no viena segmenta uz nākamo”. Savukārt nemielinizētām nervu šķiedrām mielīna apvalka nav, līdz ar to tās ir daudz tievākas un tās pārvada impulsus lēnāk. Nemielinizētas šķiedras raksturīgas, piemēram, veģetatīvajai nervu sistēmai.

Visas nervu šķiedras pārvada impulsus. Pārvades ātrums atkarīgs no mielīna apvalka un šķiedras resnuma: vistievākās impulsu pārvada ar ātrumu 0.5 -2 m/s, bet visresnākās – 50 – 140 m/s. Katru kustību un sekretorisku nervu šķiedru veido aksons, bet jušanas nervu šķiedras centrā ir dendrīts. Nervu šķiedru kūlīši, ko apņem saistaudi, veido nervus.

Nervs

Nervs (nervus) ir saistaudos ietverti nervu šķiedru kūlīši. Nervi saista CNS ar audiem un orgāniem. Pēc nervu funkcinālā sastāva izšķir aferentos – jušanas jeb sensoros nervus, kas sūta impulsus no receptoriem uz CNS, eferentos nervus – kustību jeb motoros un sekretoros nervus, kuri vada impulsus no CNS attiecīgi uz muskuļiem (motorie) vai dziedzeriem (sekretorie nervi), kā arī jauktos nervus, kas satur gan eferentās, gan aferentās šķiedras, līdz ar ko vada impulsus abos virzienos. Vairākums nervu ir jaukti. Vēl nervus var iedalīt somatiskajos un veģetatīvajos nervos. Somatiskie nervi inervē šķērssvītroto muskulatūru, un tos veido mielinizētas nervu šķiedras. Savukārt veģetatīvie nervi inervē galvenokārt iekšējos orgānus, arī asinsvadus, un tos veido nemielinizētas nervu šķiedras. Bieži vien tie ir jaukti, un veģetatīvo nervu šķiedras bieži ir atrodamas somatiskajos nervos.

Nervi atrodas saistaudos un bieži ceļo līdzās asinsvadiem. Noteiktās vietās tie pietuvojas ādas virsmai. Ja nervs tiek bojāts vai saspiests, tad rajonā, kuru tas inervē, var rasties ādas jušanas traucējumi vai muskuļu vājums, paralīze. Traumās pārrauti nervi var reģenerēties, ja to galus sašuj. Reģenerācija noris lēni – no 0,001 mm līdz 0,8 mm dienā.

Atsevišķi nervi un to pinumi var arī iekaist. Iekaisumu var izraisīt, piemēram, dažu infekcijas slimību ierosinātāji, kā arī traumas.

Nervaudi

Nervaudi ir neironu un neiroglijas kopums. Tie ir ļoti specializēti audi, kuri veido nervu sistēmu. Nervaudu galvenā funkcionālā un uzbūves vienība ir neironi. Papildus tos veido neiroglijas šūnas, kas apņem neironus un veido apmēram 40% smadzeņu tilpumu. Neiroglijas šūnas parasti ir 3 līdz 4 reizes mazākas nekā nervu šūnas. Neiroglijas galvenās funkcijas ietver nervu šūnu aizsardzību, nervaudu vielmaiņas nodrošināšanu, kā arī barjeras veidošanu starp nervu šūnām, asinīm un smadzeņu šķidrumu. Neiroglija veido arī neironu izaugumu apvalkus un īsteno fagocitozes funkciju.

Muguras smadzeņu nervi

Muguras smadzeņu (spinālie) nervi pa pāriem iziet no muguras smadzenēm. Tie ir simetriski un metamēri (segmentāri). Tos var grupēt pēc muguras smadzeņu segmentiem atbilstoši mugurkaula daļai. Atbilstoši šiem segmentiem un muguras smadzeņu nervu saknītēm tiek inervēta āda, veidojoties jostveida ādas inervācijas zonām.

Katru muguras smadzeņu nervu veido sekojošas struktūras: nerva stumbrs, spinālais ganglijs (sensors), priekšējais zars, mugurējais zars, komunicējošais zars un meningeālais zars.

Nervu pinumi

Muguras smadzeņu nervu priekšējie zari un to atzarojumi savienojas savā starpā, veidojot lielus nervu tīklojumus, ko sauc par nervu pinumiem. No pinumiem atiet nervi, kas tālāk zarojas un inervē dažādus audus. Tā kā muguras smadzeņu nervi ir jaukti nervi, arī pinumos nervi ir dažādi – eferenti, aferenti un jaukti.

Tomēr ne visi muguras smadzeņu nervi ar saviem priekšējiem zariem piedalās pinumu veidošanā. Krūšu nervi neveido pinumus, šo nervu priekšējie zari ieiet ribstarpu telpās, un tos sauc par ribstarpu nerviem.

Kakla pinums

Kakla pinumu (plexus cervicalis) veido C1 – C4 muguras smadzeņu nervu priekšējie zari un daļēji C5 nervs. Pinums atrodas aiz galvas grozītājmuskuļa (m. sternocleidomastoideus) un priekšpusē trepjveida muskuļu (mm. scaleni) sākumam. No kakla pinuma atiet zari, kurus var iedalīt virspusējos un dziļos zaros.

Virspusējie jeb ādas zari pēc funkcijas ir jušanas nervi, un pie tiem pieder:

  1. Mazais pakauša nervs – inervē pakauša apakšējās daļas ādu.
  2. Lielais auss nervs – iet uz pieauss apvidu un auss gliemežnīcas lejasdaļu, kur inervē ādu.
  3. Kakla šķērsnervs – sadalās gala zaros kakla mediālā trijstūra ādā.
  4. Virsatslēgas nervs – iet uz kakla laterālā trijstūra ādu, deltveida muskuļa apvidu, krūšu ādu līdz II-III ribas līmenim.

Savukārt pie dziļajiem zariem pieder sekojošie nervi:

  1. Muskuļu zari – satur motorās šķiedras, inervē kakla dziļos muskuļus, trepjveida muskuļus, sānu izaugumu starpmuskuļus, lāpstiņas cēlājus, savukārt kopā ar papildnerva (XII) ārējo zaru inervē galvas grozītājmuskuli, trapecveida muskuli.
  2. Kakla cilpa (ansa cervicalis) – veidojas no C2 – C3 zariem un šķiedrām, kas nāk no zemmēles nerva (n. hypoglossus), inervē kakla taisnos muskuļus.
  3. Diafragmas nervs (n.phrenicus) – jaukts nervs. Atiet no kakla pinuma, starp zematslēgkaula artēriju un vēnu ieiet krūšu dobumā, virzās starp pleiru un perikardu līdz diafragmai. Nervs ar motorajām šķiedrām inervē diafragmu, savukārt ar jušanas – perikardu, pleiru, vēderplēvi un aknu saites.

Pleca pinums

Visu augšējās ekstremitātes inervāciju nodrošina nervi, kas atdalās no pleca pinuma(plexus brachialis). Tas veidojas no apakšējo kakla muguras smadzeņu nervu (C5 – C8) priekšējiem zariem un lielākās pirmā krūšu nerva (Th1) priekšējā zara daļas. Kakla apvidū pleca pinums atrodas spraugā starp priekšējo un vidējo trepjveida muskuli (spatium interscalenum). Šeit pinums ir novietots aiz un virs zematslēgas artērijas un izveido trīs lielus stumbrus: augšējo, vidējo un apakšējo. Pleca pinuma stumbri ieiet paduses bedrē.

No pleca pinuma atiet jaukti nervi, kas inervē roku, tajā skaitā:

  1. Paduses nervs (n. axillaris) (C5-C6) – iet pa zemlāpstiņas muskuļa priekšējo virsmu un sasniedz paduses dobuma mugurējo sienu. Tas virzās uz augšdelmu kopā ar paduses artēriju, apliecas ap augšdelma kaula ķirurģisko kakliņu, nonāk mugurējā virsmā un sazarojas deltveida muskulī, inervējot šo muskuli. Nervs dod locītavas zarus, kas inervē pleca locītavu, muskuļa zarus – zemlāpstiņas, lielo un mazo apaļo muskuli. No paduses nerva atiet arī augšdelma laterālais ādas nervs, kas inervē ādu augšdelma ārējā virsmā.
  2. Spieķa nervs (n. radialis) (C5-C8) – sākas padusē un sākotnēji atrodas aiz paduses artērijas. Tas spirālveidīgi apliecas ap augšdelma kaulu, iet kopā ar dziļo augšdelma artēriju. Nonākot elkoņa bedres laterālajā rievā, spieķa nervs sadalās par virspusējo un dziļo zaru. Virspusējais zars iet uz plaukstas dorsālās virsmas ādu, savukārt dziļais zars iet uz apakšdelma mugurējās virsmas muskuļiem. Spieķa nervs inervē augšdelma mugurējos muskuļus (trīsgalvaino un elkoņa muskuli) un apakšdelma muskuļus, tajā skaitā spieķkaula muskuli, ārpusgriezēju; apakšdelma atliecēju; augšdelma un apakšdelmas mugurējās virsmas ādu, kā arī plaukstas dorsālās virsmas ādu radiālajā pusē.
  3. Vidusnervs (n. medianus) (C6-Th1) – veidojas, saplūstot divām saknītēm paduses artērijas priekšpusē. Augšdelmā vidusnervs iet kopā ar augšdelma artēriju un zarus nedod. Apakšdelmā tas perforē apaļo iekšpusgriezēju un sazarojas. Vidusnervs inervē lielu daļu apakšdelma saliecēju (izņemot ulnāro plaukstas saliecējmuskuli, pirkstu dziļā saliecējmuskuļa daļu), kvadrātveida iekšpusgriezēju, plaukstas locītavu; I – II tārpveida muskuļus, īkšķa pacēluma muskuļus, kā arī daļu plaukstas ādas – palmārajā virsmā inervē ādu īkšķa, rādītājpirksta, trešā un ceturtā pirksta radiālajā pusē (visā garumā), dorsālajā virsmā – to pašu 3,5 pirkstu ādu mediālās un distālās falangas apvidū.
  4. Muskuļu un ādas nervs (n. musculocutaneus) (C5-C7) – parasti caururbj knābjveida izauguma muskuli, tad iet starp augšdelma un augšdelma divgalvaino muskuli. Šis nervs inervē augšdelma priekšējās grupas muskuļus – saliecējus. Jušanas zars inervē ādu apakšdelma laterālajā virsmā.
  5. Elkoņa nervs (n. ulnaris) (C7-C8, Th1) – sākas paduses bedrē, sākumā atrodas mediāli augšdelma priekšdaļā. Augšdelma vidusdaļā pāriet no mediālās uz mugurējo virsmu, iet pa augšdelma epikondiļa mediālo virsmu (šeit to sedz tikai āda un fascija). Nervs iet kopā ar elkoņa artēriju. Plaukstā tas sadalās divos zaros – dorsālā un palmārā. Elkoņa nervs inervē ulnāro plaukstas saliecēju, pirkstu dziļā saliecēja daļu, mazā pirkstiņa pacēluma muskuļus, īkšķa pievilcēju, īkšķa īsā atliecēja dziļo galviņu, III-IV tārpveida muskuļus. Ar jušanas zariem elkoņa nervs inervē daļu plaukstas ādas – dorsālajā virsmā 5. pirksta ādu visā garumā, 4. pirksta ādu ulnārajā puse visā garumā, bet radiālajā pusē – proksimālās falangas apvidū, turpretī 3. pirksta ādu – tikai ulnārajā pusē proksimālās falangas apvidū.
  6. Augšdelma mediālais ādas nervs (n. cutaneus brachii medialis) (C6-Th1) – ceļo kopā ar paduses vēnu, pēc tam augšdelma vēnu. Nervs sazarojas augšdelma mediālās virsmas distālā daļā, inervējot ādu šajā apvidū.
  7. Apakšdelma mediālais ādas nervs (n. cutaneus antebrachii medialis) (C8-Th1) – iet kopā ar elkoņa nervu, pēc tam – mediāli no augšdelma artērijas. Nervs sazarojas apakšdelma mediālās virsmas ādā.

Jostas pinums

Jostas pinumu (plexus lumbalis) veido pirmo trīs jostas nervu (L1 – L3) priekšējie zari un daļēji Th12 un L4 priekšējie zari. Pinums atrodas lielā jostas muskuļa (m. psoas major) masā. No pinuma atdalās zari, ko var iedalīt īsajos un garajos zaros.

Īsie zari ar jušanas, kustību šķiedrām inervē jostas un zarnkaula muskuli, vēdera muskuļu apakšējās daļas, kā arī ādu kaunuma apvidū.

Garie zari:

  1. Iegurņa un pavēderes nervs (n. iliohypogastricus) (Th12-L1) – iet pa vēdera kvadrātmuskuļa priekšējo virsmu, inervē vēdera platos muskuļus, piramīdas muskuli, ādu virs kaunuma kaula, cirkšņa un gūžas apvidū.
  2. Iegurņa un cirkšņa nervs (n. ilioinguinalis) (L1) – arī iet pa kvadrātmuskuļa priekšējo virsmu un nonāk cirkšņa kanālā. Nervs zarojas un inervē ādu kaunuma paugura, lielo kaunuma lūpu vai sēklinieka maisiņa apvidū. No tā atzarojas arī muskuļu zari, kas inervē vēdera plato muskuļu apakšējās daļas.
  3. Dzimumorgānu un augšstilba nervs (n. genitofemoralis) (L2) parādās lielā jostas muskuļa priekšējā virsmā, caururbjot to. Nervs dalās zaros:
    1. Dzimumorgānu zars – jaukts zars, kas ieiet cirkšņa kanālā, inervē vīrietim sēklas saites apvalkus un sēklinieka maisiņa, sievietei – dzemdes plato saiti un lielo kaunuma lūpu ādu.
    2. Augšstilba zars – jušanas zars, kas iet uz ciskas priekšējo virsmu, inervē ādu augšstilba augšdaļā un cirkšņa saites.
  4. Laterālais ciskas ādas nervs (n. cutaneus femoris lateralis) (L2-3) – satur tikai jušanas šķiedras, inervē augšstilba (ciskas) laterālo virsmu līdz pat ceļa locītavas apvidum.
  5. Augšstilba nervs (n. femoralis) (L2-L4) – garākais, resnākais un nozīmīgākais jostas pinuma nervs. Tas iet zem cirkšņa saites caur muskuļu kanālu un dalās daudzos zaros. Augšstilba nervs inervē gūžas locītavu, augšstilba četrgalvu muskuli, pievilcējmuskuli (kopā ar slēdzējnervu), ciskas priekšējās virsmas ādu, ādu apakšstilba un pēdas mediālā virsmā (garais kājas ādas nervs – n. saphenus), kā arī ceļa locītavu.
  6. Slēdzējnervs (n. obturatorius) (L2-L3) – iznāk virspusē pie lielā jostas muskuļa mediālās malas, caur slēdzējkanāku iziet uz augšstilbu un inervē augšstilba pievilcējmuskuļus, gūžas locītavu, kā arī augšstilba iekšējās virsmas ādu.

Krustu pinums

Krustu pinums (plexus sacralis) veidojas no apakšējo jostas un visu krusta daļas spinālo nervu priekšējiem zariem (L4 – daļēji, L5, S1 – S5). Pinums atrodas uz krustu kaula iegurņa virsmas un bumbierveida muskuļa priekšējā virsmā. Izšķir īsos un garos krustu pinuma zarus.

Īsie zari:

  1. Augšējais un apakšējais gūžas nervi (n. gluteus superior et inferior) (L4-L5; S1-S2) – inervē gūžas muskuļus; gūžas apakšējais nervs satur arī jušanas šķiedras, kas inervē gūžas locītavu.
  2. Kaunuma nervs (n. pudendus) (S1-S4) inervē starpenes ādu un muskuļus, ārējos dzimumorgānus, kā arī piedalās mazā iegurņa orgānu inervācijā.

Garie zari:

  1. Sēžas nervs (n. ischiadicus) (C4-5; S1-3) – resnākais nervs cilvēka organismā. Tas satur gan motorās, gan jušanas šķiedras, un ir tiešs krustu pinuma turpinājums uz leju. Nervs iet caur atveri zem bumbierveida muskuļa, starp augšstilba mugurējās virsmas muskuļiem. Nervs inervē augšstilba pievilcējmuskuļus un apakšstilba saliecējmuskuļus. Virs paceles bedres tas sadalās divos gala zaros – lielajā un mazajā apakšstilba nervos.
    1. Lielais apakšstilba nervs (n. tibialis) (L4-5; S1-3) – resnākais no abiem gala zariem, iet aiz trijzaru muskuļa, aiz mediālās potītes tas dalās gala zaros. Nervs inervē visus saliecējus apakšstilba mugurpusē, apakšstilba laterālās virsmas ādu, kā arī pēdas apakšējās virsmas ādu, muskuļus.
    2. Mazais apakšstilba nervs (n. peroneus communis) (L4-5; S1-2) – iet lejup gar divgalvainā muskuļa mediālo malu pāriet uz apakšstilba priekšējo virsmu, zemādā dalās divos gala zaros – virspusējā un dziļajā fibulārajā nervos. Kopumā nervs inervē ceļa locītavu, apakšstilba laterālās, priekšējās un pēdas virsmas ādu, muskuļus.
  2. Mugurējais augšstilba ādas nervs (n. cutaneus femoris posteior) (S1-S3) – jušanas nervs, iziet no iegurņa līdzās sēžas nervam, atrodoties no tā mediāli. Inervē sēžas, starpenes, augšstilba mugurējās virsmas ādu.

Galvas smadzenes

Galvas smadzenes (encphalon; cerebrum) ir nervu sistēmas centrālā anatomiskā daļa, kas atrodas galvaskausa dobumā. Tās integrē lielāko daļu sensorās informācijas, regulē un koordinē organisma funkcijas – gan apzinātās, gan neapzinātās. Galvas smadzenes nosaka cilvēka uzvedību un regulē darbības, kā arī nodrošina tādas kompleksas funkcijas kā emocijas un domāšanu.

Cilvēka galvas smadzenes sver vidēji 1,2 līdz 1,4 kg un sastāda ap 2% no kopējās ķermeņa masas, turklāt galvas smadzeņu audi izlieto aptuveni 20% no cilvēka ķermeņa enerģijas patēriņa. Galvas smadzenes galvenokārt ir būvētas no neironiem un glijas. Cilvēka intelektuālās spējas un inteliģence ir saistītas galvenokārt ar smadzeņu pusložu garozas uzbūves īpatnībām un nervu šūnu funkcionālām spējām, mazāk ar galvas smadzeņu masu un apjomu. Galvas smadzeņu griezumā var izšķirt divus smadzeņu vielas veidus pēc to krāsas – pelēko vielu, kuru veido neironu ķermeņi (nervu darbības centri), un balto vielu, kuru veido nervu šūnu izaugumi – trakti, kas vada impulsus. Galvas smadzenes iedala 4 galvenajās daļās: smadzeņu stumbrs, starpsmadzenes, gala smadzenes un smadzenītes.

Gala smadzenes

Gala smadzenes (telencephalon) ir veidotas no divām gandrīz simetriskām smadzeņu puslodēm, kuras savā starpā saista smadzeņu saiklis (corpus callosum). Katru puslodi veido 5 daivas: pieres, paura, pakauša un deniņu; piekto daivu sauc par saliņu (insula), kas noslēpta dziļumā – to nosedz deniņu un paura daivas. Katras puslodes perifēriju veido pelēkā viela – smadzeņu garoza (cortex cerebri), kas redzama, smadzenes apskatot no ārpuses. Baltā viela atrodas zem garozas un to veido mielinizētas šķiedras (aksoni), turklāt zem garozas atrodami arī pelēkās vielas sakopojumi – kodoli. Smadzeņu pusložu garozas virsmu palielina daudzas krokas, ko citu no citas atdala rievas. Gan krokas, gan rievas ir individuāli mainīgas, tomēr to shematiska uzbūve visiem cilvēkiem ir gandrīz vienāda. Smadzeņu pusložu garoza nodrošina tādus processus kā apzinātas sajūtas un kustības, kā arī tādas augstākās nervu darbības izpausmes kā domāšana, mācīšanās un emocijas. Augstākās nervu sistēmas darbības pamatā ir nosacījuma refleksi (beznosacījuma refleksus realizē zemākās smadzeņu daļas). Cilvēka galvas smadzeņu garozas kopējā platība ir apmēram 2250 kvadrātcentrimetri, nervu šūnu skaits pārsniedz 14 miljardus. Garozas šūnas ir bagātīgi apgādātas ar asinīm un tās paterē 10-20 reižu vairāk skābekļa nekā citi cilvēka organisma audi.

Pieres daivas priekšējā centrālā krokā atrodas motorā (kustību) zona. Tajā atrodas nervu šūnas, no kurām sākas kustību nervu šķiedras, kas iet uz visiem ķermeņa šķērssvītrotajiem muskuļiem, īstenojot apzinātas ķermeņa kustības. Savukārt mugurējās centrālās krokas apvidū atrodas jušanas zona, ko sasniedz impulsi no receptoriem, kuri atrodas ādā un kurus uzbudina mehāniska kairinājumi. Pieres daivas prefrontālajā daļā noris tādi procesi kā domāšana, plānošana, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana un citi sarežģīti izziņas procesi, kā arī tiek regulētas personības izpausmes un sociālā uvedība. Vadošās puslodes (biežāk – kreisā) apakšējā pieres krokā atrodas runas motoriskais centrs. Pakauša daivas garozā atrodas redzes centri, arī lasīšanas centrs. Dzirdes analizatora kortikālā daļa atrodas deniņu daivas augšējā krokā.

Šķiedras, kas veido lielo smadzeņu pusložu balto vielu, iedala asociatīvās, komisurālās un projekcijas šķiedrās. Asociatīvās šķiedras saista dažādus vienas puslodes apvidus. Komisurālās šķiedras savieno zonas abās puslodēs, pie tām pieskaita arī lielo smadzeņu saikli. Savukārt projekcijas šķiedras savieno garozu ar citām smadzeņu daļām. Garozas iekšējā, pret smadzeņu pamatni vērstā virsma kopā ar dažiem zemgarozas kodoliem (veidoti no nervu šūnu ķermeņiem) veido limbisko sistēmu, kas piedalās emociju regulācijā.

Smadzeņu stumbrs

Smadzeņu stumbru(truncus cerebri) veido trīs daļas: iegarenās smadzenes, tilts un vidussmadzenes. Smadzeņu stumbrā atrodas nervu šķiedru un nervu šūnu grupu tīklveida sakopojums – retikulārā formācija, kā arī vairāki nervu centri, kas regulē dzīvībai svarīgas funkcijas, tajā skaitā, elpošanas un sirdsdarbības centri.

Iegarenās smadzenes

Iegarenās smadzenes (medulla oblongata) ir smadzeņu stumbra apakšējā daļa, kas ir kā paplašināts muguras smadzeņu turpinājums. To priekšējā virsmā atrodas 2 piramīdas, ko veido smadzeņu baltā viela. Tie ir apzināto kustību neirālie ceļi, kas vada impulsus no garozas uz muguras smadzeņu priekšējo ragu šūnām, bet no tām tālāk pa muguras smadzeņu nerviem – uz skeleta muskuļiem. Uz iegareno un muguras smadzeņu robežas krustojas 80-90% apzināto kustību nervu ceļu šķiedru, pārējās šo ceļu šķiedras krustojas pakāpeniski muguras smadzenēs. Līdz ar to kustību vadības impulsi no smadzeņu garozas vienas puses aiziet uz ķermeņa pretējās puses skeleta muskulatūru. Iegareno smadzeņu baltajā vielā ietilpst arī jušanas nervu ceļi, kas nāk no ķermeņa virsmas un orgāniem caur muguras smadzenēm un iet uz galvas smadzeņu lielo pusložu garozu. Iegareno smadzeņu pelēko vielu veido vairāku galvas smadzeņu nervu kodoli (neironu ķermeņu sakopojumi), tostarp mēles un rīkles nerva (IX), klejotājnerva (X), papildnerva (XI) un zemmēles nerva (XII) kodoli. Turklāt iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, sirdsdarbības, asinsvadu motoriskais (vazomotorais), rīšanas, kā arī klepošanas centrs. Tāpēc iegareno smadzeņu bojājumi ir īpaši bīstami, jo var radīt smagus elpošanas un sirdsdarbības traucējumus, kas var kļūt par cilvēka nāves cēloni.

Smadzeņu tilts

Tieši virs iegarenajām smadzenēm un nedaudz us priekšu no tām atrodas smadzeņu tilts (pons). Sānos tilts sašaurinās un ieiet smadzenītēs. Tilta balto vielu veido gan kustību, gan jušanas nervu šķiedru trakti, kas savieno iegarenās un muguras smadzenes ar augstākajām smadzeņu daļām. Tā pelēko vielu veido trijzaru nerva (V), atvilcējnerva (VI), sejas nerva (VII), kā arī līdzsvara un redzes nerva (VIII) kodoli. Kodoli satur nervu šūnu ķermeņus, kuru aksoni iziet no galvas smadzenēm nosaukto nervu sastāvā.

Vidussmadzenes

Vidussmadzenes (mesencephalon) ir smadzeņu stumbra daļa, kas atrodas virs tilta un tā priekšpusē. Vidussmadzeņu apakšējā virsmā ir divas smadzeņu kājiņas, kas ieiet smadzeņu lielajās puslodēs. Tām cauri iet jušanas nervu šķiedras, kas nāk no muguras smadzenēm un iegarenajām smadzenēm, un caur vidussmadzenēm iet uz augstākajām smadzeņu daļām, kā arī kustību nervu šķiedras, kas ceļo pretējā virzienā. Visas šķiedras, kas veido smadzeņu kājiņas, dažādās smadzeņu daļās pakāpeniski krustojas, līdz ar to katra kājiņa nes kustību un jušanas šķiedras no pretējās ķermeņa puses. Vidussmadzeņu centrā atrodami vairāki kodoli, tajā skaitā sarkanais kodols, kas ir viens no automātisko kustību centriem, kā arī acs ābola kustību nerva (III) un veltņa nerva (IV) kodoli. Vidussmadzeņu augšējā virsmā atrodas tā saucamā četrkalnesmadzeņu vielas plātnīte ar 4 pauguriņiem. Tajā lokalizējas reflektoro kustību centri, kas regulē acu un galvas automātisku pagriešanu uz gaismas un skaņas pusi.

Starpsmadzenes

Starpsmadzenes (diencephalon) atrodas virs vidussmadzenēm, to priekšpusē, un tie satur talāmu, hipotalāmu un epifīzi. Lielākie starpsmadzeņu veidojumi ir divi redzes pauguri jeb talāmi (thalamus). Tajos pārslēdzas visi jušanas nervu ceļi (izņemot ožas traktu), kas pārvada impulsus no perifērijas uz smadzeņu garozu. Starpsmadzeņu augšējā virsmā starp vidussmadzeņu četrkalnes priekšējiem pauguriņiem atrodas iekšējās sekrēcijas dziedzeris epifīzejeb čiekurveida dziedzeris (corpus pineale). Šis dziedzeris, piemēram, piedalās dienas-nakts ciklu regulācijā, izdalot hormonu melatonīnu. Starpsmadzeņu apakšējā daļā atrodas hipotalāms (apvidus zem redzes paugura), kurš satur vielmaiņas, termoregulācijas u.c. nozīmīgus centrus. Hipotalāmam ir kritiska loma organisma homeostāzes (nemainīgas iekšējās vides) nodrošināšanā, kā arī emociju fizioloģisko izpausmju īstenošanā. No hipotalāma uz leju atrodas hipofīze. Kontrolējot hipofīzi, hipotalāms regulē arī organisma endokrīno dziedzeru funkcijas ar hipotalāma-hipofīzes ass starpniecību.

Smadzenītes (cerebellum)

Smadzenītes (cerebellum) atrodas mugurpusē iegarenajām smadzenēm un smadzeņu tiltam. Smadzenīšu pelēkā viela atrodas perifēri un veido smadzenīšu garozu, bet centrā ir atrodama baltā viela, kurā lokalizējas arī vairāki pelēkās vielas sakopojumi – kodoli. Smadzenīšu kājiņas, kas ir vairāki šķiedru sakopojumi, saista smadzenītes ar apkārtējām smadzeņu daļām. Apakšējās kājiņas savieno smadzenītes ar iegarenajām smadzenēm un muguras smadzenēm. Tās satur jušanas šķiedras, pa kurām smadzenītes saņem impulsus no ķermeņa muskuļiem, saitēm, locītavām, kā arī no iekšējās auss pusloka kanāliem. Vidējās kājiņas savieno abas smadzenīšu puslodes savā starpā, kā arī smadzenītes ar tiltu, bet tālāk informācija sasniedz smadzeņu lielo pusložu garozu. Smadzenīšu augšējās kājiņas savieno smadzenītes ar vidussmadzenēm. Smadzenītes apkopo sensoro informāciju un piedalās līdzsvara un kustību koordinācija.

Smadzeņu vēderiņi (ventriculi cerebri)

Smadzeņu vēderiņu sistēmu veido četri smadzeņu dobumi, kas savstarpēji ir savienoti. Gala smadzenēs katrā puslodē atrodams dobums, ko sauc par laterālo smadzeņu vēderiņu (I un II smadzeņu vēderiņi). Katrs no tiem savienots ar starpsmadzeņu dobumu – III smadzeņu vēderiņu, kas atrodas zem lielā smadzeņu saikļa starp abiem talāmiem. III vēderiņš mugurpusē šauraujā vidussmadzeņu dobumā – smadzeņu ūdensvadā – savienots ar IV smadzeņu vēderiņu, kas atrodas smadzeņu tiltā un iegareno smadzeņu augšdaļā. IV smadzeņu vēderiņš savienojas ar muguras smadzeņu centrālo kanālu un ar muguras smadzeņu subarahnoidālo telpu, kas atrodas starp mīksto un tīklaino smadzeņu apvalku. Visos smadzeņu dobumos, centrālā kanālā un subarahnoidālā telpā atrodas smadzeņu šķidrums (cerebrospinālais šķidrums jeb likvors), kurš veidojas smadzeņu vēderiņu asinsvadu pinumos.

Sānu vēderiņu, kā arī trešā un ceturtā vēderiņa dobumos iespiežas mīkstais smadzeņu apvalks (pia mater). Apvalka asinsvadi veido asinsvadu pinumu (plexus chorioideus), kas vēderiņos producē smadzeņu šķidrumu (liqor cerebrospinalis). Smadzeņu šķidrums cirkulē no sānu vēderiņiem uz trešo vēderiņu, tākāk šķidrums pa smadzeņu ūdensvadu nonāk ceturtajā vēderiņā, kur caur nepāra vidusatveri un sānu atverēm savienojas ar subarahnoidālo telpu. Uz leju ceturtais vēderiņš pāriet muguras smadzeņu centrālā kanālā. No subarahnoidālās telpas caur tīklainā apvalka granulācijām (granulationes arachnoidea) smadzeņu šķidrums ieplūst venozos sinusos, no kuriem tālāk nonāk iekšējā jūga vēnā.

Galvas smadzeņu nervi

Cilvēkam izšķir 12 pārus galvas smadzeņu (kraniālos) nervus. Šie perifērie nervi atiet tieši no galvas smadzeņu daļām, lielākā daļa sākas no kodoliem smadzeņu stumbrā. Galvas smadzeņu nervu intrakraniālās daļas atrodas galvaskausa dobumā, pa dažādām atverēm nervi atstāj galvaskausu un, daloties zaros, izplatās uz inervējamām struktūrām – galvenokārt galvas un kakla rajonā. Tomēr viens no kraniālajiem nerviem – klejotājnervs – ceļo tālāk uz rumpi, inervējot arī vairākus krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānus.

Katram kraniālajam nervam ir savs nosaukums un piešķirts kārtas numurs, kas klasiski tiek apzīmēts ar romiešu ciparu no I līdz XII:

I – Ožas nervs (n. ophthalmicus)

II – Redzes nervs (n. opticus)

III – Acs ābolu kustības nervs (n. oculomotorius)

IV – Veltņa nervs (n. trochlearis)

V – Trijzaru nervs (n. trigeminus)

VI – Atvilcējnervs (n. abducens)

VII – Sejas nervs (n. facialis)

VIII – Līdzsvara un dzirdes nervs (n. vestibulocochlearis)

IX – Mēles un rīkles nervs (n. glossopharyngeus)

X – Klejotājnervs (n. vagus)

XI – Papildnervs (n. accessorius)

XII – Zemmēles nervs (n. hypoglossus)

[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Saistītie ieraksti

Sievietes dzimumorgāni

Sievietes dzimumsistēma sastāv no iekšējiem un un ārējiem dzimumorgāniem. Iekšējie dzimumorgāni: Maksts (vagina)Dzemde (uterus)Olnīca (ovarium) - 2Olvads (tuba uterina) - 2 Ārējie dzimumorgāni jeb vulva: Lielās kaunuma lūpas (labia majora... Turpināt lasīt →

Vīrieša dzimumorgāni

Vīrieša dzimumsistēmu veido iekšējie un ārējie dzimumorgāni. Iekšējie dzimumorgāni: Sēklinieks (testis) - 2 Sēklinieka piedēklis (epididymis) - 2Sēklvads (ductus deferens) - 2Sēklas pūslītis (vesicula seminalis) - 2Sēklas izsviedējvads (ductus ejaculatorius)... Turpināt lasīt →

Gremošanas sistēma

Gremošanas sistēmu veido orgāni, kuri nodrošina barības mehānisku un ķīmisku apstrādi, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanos, kā arī nederīgo un nesagremoto vielu izvadīšanu no organisma. Gremošanas sistēma sastāv no kuņģa-zarnu trakta... Turpināt lasīt →